.LIKUMDOŠANA.
Par sagaidāmajiem grozījumiem SIA regulējumā
Marta vidū Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Komerclikumā, nosakot, ka sabiedrības minimālais pamatkapitāla lielums var būt mazāks par 2000 latu, ja sabiedrība atbilst noteiktām pazīmēm:
1) sabiedrība dibinātāji un dalībnieki ir tikai fiziskas personas un to maksimālais skaits nepārsniedz 5;
2) sabiedrības valde sastāv no viena vai vairākiem sabiedrības dalībniekiem;
3) sabiedrības dalībnieks vienlaikus ir dalībnieks tikai vienā sabiedrībā, kuras pamatkapitāls ir mazāks par 2000 latu. Ja sabiedrība neatbilst kādai no iepriekš minētajām prasībām, tai triju mēnešu laikā no neatbilstības rašanās brīža pamatkapitāls jāpalielina līdz 2000 latu, citādi tā var tikt likvidēta uz tiesas nolēmuma pamata. Grozījumi neparedz minimālā pamatkapitāla lielumu, bet, ievērojot Komerclikuma 151. panta noteikumu, ka pamatkapitālu izsaka veselos latos, var secināt, ka minimālais pamatkapitāls šajā gadījumā ir 1 lats. Papildus ir vērts atzīmēt arī citas ar minēto sabiedrību saistītās regulējuma īpatnības:
1) sabiedrība katru gadu veido obligāto rezervi, izdarot atskaitījumus vismaz 25 procentu apmērā no pārskata gada tīrās peļņas, kamēr sabiedrības pamatkapitāls nesasniedz 2000 latu. Tāpat arī sabiedrība dividendēs var izmaksāt tikai to tīrās peļņas daļu, kura paliek pēc atskaitījumiem obligātajā rezervē;
2) ja sabiedrības pamatkapitāls nesasniedz 2000 latu jaunās daļas apmaksājamas tikai naudā;
3) sabiedrību nedrīkst reorganizēt, kamēr tās pamatkapitāls nesasniedz 2000 latu. Citādi šādām sabiedrībām tiks piemērotas Komerclikuma spēkā esošās tiesību normas, kas regulē SIA darbību, arī tās, kas attiecas uz sabiedrības pārvaldi, grāmatvedību, valdes locekļu personīgu atbildību utt.

.GRĀMATVEDĪBA.
Būtiskākās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti”
Iepriekšējā žurnāla numurā 7 (235) iesākām publicēt rakstu par budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaites jaunumiem, ko turpināsim šajā un vēl nākošajos numuros. Kā jau iepriekš akcentēts, ilgtermiņa ieguldījuma atgūstamo vērtību nosaka kā lielāko no tā patiesās vērtības un lietošanas vērtības salīdzinājuma. Taču ne vienmēr jānosaka gan aktīva neto patiesā vērtība, gan tā lietošanas vērtība. Budžeta iestādes komisijas noteikto ilgtermiņa ieguldījuma patieso vērtību, atskaitot atsavināšanas izmaksas, salīdzina ar ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites (atlikušo) vērtību, un atbilstoši rezultātam (lielāka vai mazāka) veic šādas darbības: ja ilgtermiņa ieguldījuma patiesā vērtība, atskaitot atsavināšanas izmaksas, pārsniedz ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites (atlikušo) vērtību, ilgtermiņa ieguldījuma lietošanas vērtību neaprēķina un ilgtermiņa ieguldījuma vērtības samazinājumu neveic; ja ilgtermiņa ieguldījuma patiesā vērtība, atskaitot atsavināšanas izmaksas, ir mazāka par ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites (atlikušo) vērtību, budžeta iestādes komisijas nosaka ilgtermiņa ieguldījuma lietošanas vērtību. Vēlreiz jāuzsver, ka tikai gadījumā, ja ilgtermiņa ieguldījuma patiesā vērtība, atskaitot atsavināšanas izmaksas, ir mazāka par ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites (atlikušo) vērtību, budžeta iestādes komisijai jānosaka ilgtermiņa ieguldījuma lietošanas vērtība, kura savukārt būs jāsalīdzina ar tā patieso vērtību, lai noteiktu ilgtermiņa ieguldījuma atgūstamo vērtību un vērtības samazinājumu.

.FINANSES.
Iekšējais audits un tā nozīmīgums
Iekšējais audits ir nozīmīgs posms, apskatot jebkuru valsts pārvaldes iestādes vai privātā sektora sabiedrības sistēmu, īpaši - grāmatvedību. Iekšējais audits pasaulē ik gadu piedzīvo pārmaiņas. Pēdējos gados ir novērtēta iekšējā audita svarīgā loma. Šobrīd iekšējais audits tiek uzskatīts par būtisku pakalpojumu visiem vadības līmeņiem, jo auditora ieteikumi un sabiedrības vadības pieņemtie lēmumi var būt izšķiroši sabiedrības vai iestādes darbības turpināšanai.