.GRĀMATVEDĪBA.
Latvijas grāmatvedības standarts Nr. 10 „Noma”
Ar 2009. gada 29. aprīļa Grāmatvedības padomes lēmumu (prot. Nr. 51. p.) ir pieņemts Latvijas grāmatvedības standarts Nr. 10 „Noma” (turpmāk – 10. LGS „Noma”). Tas ir jaunākais grāmatvedības standarts, kas piemērojams saskaņā ar Gada pārskatu likumu un Konsolidēto gada pārskatu likumu sagatavotiem gada pārskatiem no pārskata perioda, kas sākas 2010. gadā. Lai gan standarts nav obligāti piemērojams gada pārskatiem, kas tiks sagatavoti par 2009. gadu, tomēr to darīt būtu ļoti ieteicams. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka 2010. gada pārskatā būs jāveic būtisku kļūdu labojumi.
Izpētot standartu, jākonstatē, ka finanšu nomas darījumu uzskaite praksē atšķiras no standartā noteiktā un tā iemesls ir LR nodokļu ietekme uz darījumiem. Ir zināms, ka grāmatvedības standartos netiek ņemti vērā nodokļi, un tas ir saprotams, taču šajā gadījumā vietējā nodokļu likumdošana būtiski ierobežo standarta „Noma” lietošanu.

.LIKUMDOŠANA.
Nodokļu atlaide ziedotājiem
Šā gada 24. septembrī steidzamības kārtā Saeimā otrajā lasījumā pieņemts likums Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. Ar grozījumiem likums „Par uzņēmumu ienākumu nodokli” ir papildināts ar jaunu 20.1. pantu, kas faktiski atjauno iepriekš 20. pantā noteikto ziedojumu atlaidi. Kapitālsabiedrības, tāpat kā līdz 2009. gada 1. jūlijam, kad no likuma tika izslēgts 20. pants, varēs samazināt nodokli par 85% no summām, kuras ziedotas budžeta iestādēm, kā arī Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu.

.GRĀMATVEDĪBA.
Daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāji – dzīvokļu īpašnieku sabiedrības un to grāmatvedības uzskaites īpatnības
Daudzdzīvokļu namu dzīvokļu īpašnieki arvien biežāk sūdzas par nekvalitatīvu apsaimniekotāja darbu, par naudas iekasēšanu un nekā nedarīšanu mājas labiekārtošanā, par to, ka nav rezervju. Izskan arī doma, ka rezerve esot virtuāla nauda, jo nekādu uzkrājumu no iekasētajiem vidēji Ls 0,30 par 1 m2 mājai kopumā izveidot nevar, utt. Tāpēc jau labu laiku dzīvokļu īpašnieki tiek aicināti veidot dzīvokļu īpašnieku sabiedrības – kooperatīvus vai biedrības.
Raksta mērķis ir sniegt ieskatu sabiedrību dibināšanas, nodokļu piemērošanas un grāmatvedības uzskaites jautājumos, kas dažos aspektos būtiski atšķiras no tradicionālās saimnieciskās darbības uzskaites.

.UZŅĒMĒJDARBĪBA.
Ekonomikas uzrāvienā būtiska loma būs ārvalstu investoriem
Ekonomikas atveseļošanās zāles ir nauda, proti, investīcijas to uzņēmumu kapitālā, kuri spēj ražot un eksportēt preces un pakalpojumus. Taču, lai gan strauji pieaugoša ir Latvijas atpazīstamība pasaulē, finanšu resursu piesaistes iespējas ekonomikai strauji rūk, jo šo atpazīstamību veido pārāk daudz negatīvu ziņu par situācijas pasliktināšanos. Un tas nepavisam nevairo ārvalstu investoru uzticamību. No investēšanas attur arī pārāk liela politiskā un uzņēmējdarbības vides tālākās attīstības neprognozējamība. Savukārt nacionālais kapitāls, kas varētu „stutēt” nākamo ekonomikas izaugsmes ciklu, Latvijā ir neliels, jo Latvijas rezidenti ar lielu krāšanas un investēšanas kāri pēdējo gadu laikā nav aizrāvušies. Tieši pretēji – uzņēmumu un mājsaimniecību parādi ir pāri par 14 miljardiem latu.