LID
 
Bilances 19 (223.) nr., kas iznāk 1. oktobrī, varat lasīt

.INTERVIJA.

Latvijas nodokļu politika sabalansētai ekonomikas izaugsmei
Nodokļu sistēma Latvijā nav sabalansēta un nenodrošina sabalansētu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Viens no pamatojumiem un uzskatāms piemērs tam bija nekustamo īpašumu bums. Šī joma bija gandrīz pilnībā palikusi ārpus nodokļu regulācijas – mājoklis ar nodokli aplikts netika, arī peļņas nodokli par darījumiem nekustamo īpašumu tirgū maksāja tikai retais. Izmaksas īpašuma turēšanai nebija lielas, katrā ziņā daudz mazākas nekā citos biznesa sektoros, bet peļņa lielāka. Līdz ar to nauda aizgāja jomā, kur ieguldījumi pelna vairāk – nekustamajos īpašumos, tādējādi izveidojot nekustamā īpašuma bumu.
Runājot par sabalansētu nodokļu slogu, ir svarīgi izvērtēt divus aspektus. Pirmkārt, kādas aktivitātes tiek un kādas netiek apliktas ar nodokli. Piemēram, ar algotu darbu saistītie ienākumi tiek aplikti ar nodokli, kamēr turīgiem cilvēkiem raksturīgie dividenžu ienākumi un ienākumi no depozītiem aplikti netiek. Līdz ar to cilvēkiem ar zemiem ienākumiem nodokļu slogs uz ienākumiem ir būtiski lielāks nekā cilvēkiem ar augstiem ienākumiem. Tas vienkārši nav taisnīgi. Otrkārt, kā esošā nodokļu sistēma ietekmē ārējo konkurētspēju. Piemēram, kopējais ar darba algu saistītais darba ņēmēja un devēja nodokļu slogs (jeb t.s. labour tax wedge), kas iekļauj iedzīvotāju ienākuma un sociālo nodokli, saskaņā ar ESAO datiem par 2007. gadu Latvijā bija 41,2% pret vidēji 37,1% ES25 valstīs. Tas nozīmē, ka Latvijā uzņēmējiem nodokļu slogs darbaspēkam ir relatīvi lielāks.
Par visiem tik aktuālo tēmu – Latvijas nodokļu sistēmas sabalansētību un tās ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un katru no mums, žurnāla Bilance redaktore Dr.oec. VITA ZARIŅA aicināja uz sarunu Swedbank galveno ekonomistu Dr.oec. MĀRTIŅU KAZĀKU.

.GRĀMATVEDĪBA.
Par ko reģistrēties – par SIA vai pašnodarbināto. Nodokļu un likumdošanas aspekti
Iepriekšējā žurnāla Bilance numurā noskaidrojām, kādas atšķirības ir grāmatvedības kārtošanā SIA un pašnodarbinātajiem. Savukārt šajā numurā raksturošu galvenās atšķirības, kā SIA vai pašnodarbināto persono ietekmē likumdošanas prasības un nodokļu aspekti.

.LIKUMDOŠANA.
Būtiski grozījumi Komerclikumā
2009. gada 7. janvārī tika izsludināti būtiski grozījumi Komerclikumā (KCL), kuri paredz jaunas D daļas ieviešanu, kas regulēs komercdarījumus. Šī daļa stāsies spēkā 2010. gada 1. janvārī. Šobrīd komersantiem ir dots laiks, lai pienācīgi iepazītos ar jauno komercdarījumu regulējumu, kā arī sagatavotos jaunajām tiesiskajām izmaiņām.
Par komercdarījumu regulējuma nepieciešamību runāja jau KCL izstrādes stadijā, 90. gadu otrajā pusē, tomēr līdz šim atsevišķs regulējums tā arī netika izstrādāts. Civillikuma (turpmāk – CL) noteikumi, kuri ir pašlaik piemērojami komersantu noslēgtajiem darījumiem, komerciālās apgrozības dinamiskā rakstura dēļ ne vienmēr ir atbilstoši. Komersantu noslēgtajiem darījumiem nav nepieciešamas, piemēram, tik stingras prasības attiecībā uz formu un tik gari prasījuma noilguma termiņi kā CL noteiktie. Pēc grozījumu spēkā stāšanās CL noteikumi komercdarījumiem tiks piemēroti tikai tiktāl, ciktāl tos neierobežos likumā ietvertās tiesību normas.

.NODOKĻI.
PVN “izvēles normas” – jau no 1. oktobra?
Šā gada 8. septembrī Ministru kabineta izskatīts un mājaslapā publicēts PVN likuma grozījumu un anotācijas teksts, kuros paredzēts no 1. oktobra ieviest būtiskas izmaiņas PVN regulējumā. Projekts vēl jāakceptē Saeimā, lai tas gūtu likuma spēku, bet maz ticams, ka kas būtiski mainīsies, salīdzinot ar jau pieejamo tekstu. Tāpēc turpmāk izklāstīts, kas konkrēti paredzēts projektā, lai lasītāji jau laikus varētu sākt gatavoties pārmaiņām.
Projektā ir biznesam galvenokārt labas ziņas, kaut gan tika cerēts, ka labo ziņu būs vismaz divreiz vairāk, jo sākotnēji bija paredzētas sešas, bet nu uz apstiprināšanu Saeimā virza tikai trīs PVN direktīvas t.s. izvēles normas:
1. saistīto apliekamo personu iespēja apvienoties PVN maksātāju grupā;
2. tiesības samazināt budžetā maksājamo PVN par zaudētā parāda PVN;
3. īpašo nodokļa režīmu (PVN atbrīvojumu) preču importa darījumos.

.UZŅĒMĒJDARBĪBA.
Ekonomēšanas iespējas komunikācijās
Ikviens vadītājs vēlas, lai darbinieki strādātu efektīvi, darba nodrošināšanai resursi tiktu tērēti taupīgi un uzņēmuma dati būtu drošībā. Efektīvi, taupīgi un droši – tieši šie ir argumenti, lai apdomātu vienotās komunikāciju sistēmas ieviešanu. Izvēloties vienotu risinājumu, samazinās saziņai izmantoto pakalpojumu izmaksas.
Pat tad, ja uzņēmumam ir tikai viens birojs, ikdienā starp darbiniekiem notiek intensīva informācijas apmaiņa: mēs apmaināmies ar ziņojumiem, sūtām e-pastus, zvanām cits citam, mums ir jātiekas ar klientiem un partneriem, kuri atrodas citos birojos, citās pilsētās. Tādēļ gan mobilo, gan fiksēto telekomunikāciju, gan interneta pakalpojumu apmaksai tiek tērēti lieli līdzekļi. Nenoliedzami, jo organizācijas struktūra ir izkliedētāka, proti, filiāles atrodas dažādos reģionos vai dažādās pilsētas vietās, jo ir lielāka vajadzība veidot universālu saziņas sistēmu un jūtamāki finansiālie ieguvumi, ieviešot vienoto komunikāciju sistēmu.

.NUMURĀ:.    
  • Par nodokļu politikas pārskatīšanu ekonomikas stimulēšanai
  • Komersantiem tiks samazināts iespējamā muitas parāda vispārējā galvojuma un akcīzes nodokļa parāda nodrošinājuma slogs
  • Par iespējām atcelt pavadzīmju lietošanu ar VID piešķirtajiem numuriem
| PAR ŽURNĀLU | REDAKCIJA | IEGĀDE | REKLĀMA | KONTAKTI |
| BILANCES SEMINĀRI |
| UZ SĀKUMU |


© Lietišķais informācijas dienests 2005

     REKVIZĪTI
     PIEGĀDE