.LIKUMDOŠANA.
Jaunais mācību gads nāk ar PVN likuma grozījumiem
Sācies jaunais mācību gads. Arī nodokļu speciālistiem, grāmatvežiem, konsultantiem jāsāk apgūt jaunas tiesību normas attiecībā uz nodokļu likumu grozījumiem. Šoreiz arī pievienotās vērtības nodoklī (turpmāk – PVN) ir jaunumi: ir gan tādas normas, kas jau iekļautas likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (turpmāk – PVN likums) un stājušās spēkā, gan tādas, kas iekļautas PVN likumā, bet vēl nav stājušās spēkā, gan tādas, kas tikai iekļautas Finanšu ministrijas izstrādātajā jaunajā grozījumu likumprojektā. Vasaras vidū tika papildināti arī PVN likuma piemērošanas noteikumi (Ministru kabineta 14.11.2006. noteikumi Nr. 933). Tādējādi gan rudens, gan jaunais gads solās būt bagāts ar grozījumiem PVN piemērošanā.
Grozījumi PVN likumā izsludināti šā gada 30. jūnijā. Tajā iekļautas izmaiņas attiecībā uz samazinātās PVN likmes piemērošanu (stājās spēkā 1. augustā), attiecībā uz personu reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) PVN maksātāju reģistrā (stājas spēkā 1. oktobrī) un attiecībā uz apbūves zemes pārdošanas aplikšanu ar PVN (piemērojama tikai zemesgabaliem, kuriem būvatļauja tiks izsniegta pēc 2010. gada 1. janvāra).

.GRĀMATVEDĪBA.
Pašnodarbinātajiem aktuālas izmaiņas
Maijā un jūnijā veikti vairāki būtiski grozījumi normatīvajos aktos, pieņemti jauni likumi un MK noteikumi. Daži no tiem „nobrieduši” ilgākā laika periodā, bet daži pieņemti lielā steigā budžeta caurumu lāpīšanai. Rakstā galvenokārt skaidrotas pašnodarbinātajiem būtiskas izmaiņas, tomēr vairākas no tām attiecas arī uz citiem uzņēmējiem.
Ar likumu “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam” noteikts, ka darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, sākot ar 2009. gada 1. jūliju:
1. vecuma pensiju un izdienas pensiju izmaksā 30% apmērā no atbilstoši normatīvajiem aktiem piešķirtās pensijas (3. pants);
2. vecāku pabalstu izmaksā 50% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra (5. pants).
Darba ņēmējiem pensija un pabalsts tiks samazināts visā darba ienākumu gūšanas periodā, savukārt pašnodarbinātajiem tikai par tiem mēnešiem, kad to ienākumi (ieņēmumi mīnus izdevumi) sasniegs vai pārsniegs minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objektu Ls 180 mēnesī jeb Ls 2160, skaitot no gada sākuma. Tiem pašnodarbinātajiem, kuri ir pieteikušies VID kā fiksētā ienākumu nodokļa maksātāji, minimālais VSAOI objekts ir ieņēmumi Ls 594 mēnesī jeb Ls 7128, skaitot no gada sākuma. Tātad, ja pašnodarbinātā VSAOI minimālais objekts netiek sasniegts, tad pensiju un vecāku pabalstu tiem izmaksās vispārējā kārtībā.

.UZŅĒMĒJDARBĪBA.
Prioritāšu definēšanas ērkšķainais ceļš
Visiem naudas nepietiks un atbalsts tiks tikai dažiem – šādu ziņu uzklausīja uzņēmēji, kad Ekonomikas ministrija (EM) pēc vairāku gadu skaļākām un klusākām diskusijām tomēr nolēma nosaukt, kuras būs prioritārās nozares Latvijas tautsaimniecībā. Lai arī EM prioritāro nozaru saraksta izveidi uzskata par vienu no Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna stūrakmeņiem, situācija nepavisam nav nepārprotama.
Apziņa, ka atbalsta iespējas ir ierobežotas un sabiedrība sagaida ātrus uzlabojumus arvien dziļāk bedrē krītošajā ekonomikā, iespējams, bija galvenais iemesls, kas lika pie ekonomiskās politikas veidošanas stūres esošajiem izšķirties par nosacīti jaunu pieeju prioritāšu definēšanā. Var būt, ka tādējādi valdība mēģina parādīt starptautiskajiem aizdevējiem, ka ir gatava pārstrukturēt ne tikai savu saimniecību, bet arī visu tautsaimniecību kopumā, veidojot to daudz sabalansētāku, jo aizņemtā nauda taču būs reiz jāatdod. EM norāda uz vēl vienu iemeslu – prioritārās nozares prasot noteikt arī bankas, jo tās vēloties saprast, uz kuru nozaru potenciālu nākotnē cer valdība, lai tādējādi pašas daļēji mazinātu savus riskus un būtu vieglāk pieņemt lēmumus, piešķirot jaunus kredītus.

.NODOKĻI.
Vai biodegvielas ražošana tiešām ir atbalsts lauksaimniecībai?
Gandrīz visas izmantotās enerģijas avots pasaules, tai skaitā Eiropas Savienības, valstu transporta nozarē ir nafta. Naftas, dabasgāzes un ogļu krājumi strauji sarūk, tie atrodas tikai dažos pasaules reģionos, pieaug arī vides piesārņojums – tie ir galvenie argumenti par labu biodegvielas ražošanai. Šobrīd ir pieņemts politisks lēmums par obligātu 5% biodegvielas pievienošanu Latvijā realizējamam benzīnam un dīzeļdegvielai. Līdz ar to ir sperts nozīmīgs solis biodegvielas patēriņa veicināšanas virzienā.
Globālās klimata pārmaiņas, ekoloģiskie apsvērumi un ierobežotais energoresursu apjoms jau pagājušā gadsimta 70. gadu beigās rosināja vairākas valstis intensīvi pievērsties pētījumiem par degvielas iegūšanu no atjaunojamas reģeneratīvas augu biomasas, ieskaitot lauksaimniecības izejvielas un rūpniecības un komunālās saimniecības organiskos atlikumus. Zināmā mērā šiem pētījumiem pievērsties lika arī toreizējā naftas krīze. Tiesa, augu eļļu lietošana par motordegvielu zināma jau no 20. gadsimta sākuma, kad dīzeļmotora izgudrotājs Rūdolfs Dīzelis 1900. gadā Parīzes izstādē demonstrēja motoru, kas darbojās ar zemesriekstu eļļu un slavenais amerikāņu autobūvētājs Henrijs Fords1908. gadā izteica un realizēja ideju par etanola (etilspirta) lietošanu automašīnu dzinēju darbināšanai. XX gadsimta 30. gados Eiropā, arī Latvijā etanolu plaši izmantoja dārgā benzīna taupības nolūkos, bet, strauji attīstoties naftas rūpniecībai, benzīns kļuva daudz lētāks un tā jaukšana ar etanolu kļuva ekonomiski neizdevīga. Mūsdienās etanola un no atjaunojamiem resursiem iegūtas biodīzeļdegvielas izmantošana atkal kļūst aktuāla iepriekšminēto ekoloģisko apsvērumu dēļ.