.LIKUMDOŠANA.
Nepieciešami grozījumi likumos par IIN un PVN, lai atbalstītu fizisko personu nodarbinātību
Situāciju Latvijā raksturo Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) publicētie dati par bezdarba pieaugumu – jūnijā bezdarbnieka statusu ieguvis 14 381 cilvēks, kas ir 719 ik darbdienu. Šobrīd reģistrētais bezdarbnieku skaits ir lielākais neatkarīgās Latvijas vēsturē.
Visiem šiem bezdarbniekiem ir jāatrod veids, kā pelnīt, lai izdzīvotu, kā pabarot savas ģimenes un atgūt finansiālo stabilitāti. Daudzi domā par sava biznesa sākšanu, jo neticams šķiet fakts, ka pēkšņi radīsies lieli uzņēmumi, rūpnīcas, kas varēs nodarbināt visus, kuri šobrīd zaudē darbu. Šis ir laiks, kad katrs var attīstīt savs prasmes un pašnodarbināties, jo nav īsti vairs uz ko gaidīt. Valstij šādos apstākļos būtu jānāk pretī cilvēkiem un jāatvieglo nodokļu administrēšanas prasības, lai cilvēkiem būtu daudz vieglāk pašiem par sevi parūpēties, neizdodot papildu līdzekļus, lai algotu grāmatvedi.

.GRĀMATVEDĪBA.
Autoratlīdzības ienākumu aprēķināšana un deklarēšana
Ekonomiskās krīzes iespaidā Latvijas uzņēmumu vadība meklē veidus, kā optimizēt nodokļus vai ietaupīt uz nodokļu maksājumu rēķina. Vislielākais nodokļu slogs ir darbaspēka atalgojumam, tāpēc arī tieši šajā ziņā tiek meklētas iespējas, kā to samazināt. Viens no atlīdzības veidiem, ko arvien biežāk sāk izmantot, ir autoratlīdzība jeb samaksa par autordarbiem. Tā nav valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objekts, un tai jāaprēķina tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) ar 15% likmi, ar nodokli apliekamo ienākumu pirms tam samazinot par autora izdevumiem 15 – 40% apmērā no atlīdzības summas.

.UZŅĒMĒJDARBĪBA.
Nodokļu optimizācija Latvijas garā
Nodokļu plānošanas un optimizācijas jautājumi Latvijā kļūst arvien aktuālāki galvenokārt divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, saasinoties ekonomiskajai situācijai, uzņēmēji samazina izmaksas, meklējot variantus, kā „ietaupīt” uz jau esošo nodokļu rēķina. Otrkārt, ir skaidrs, ka Latvijā nodokļu slogs tikai pieaugs – ar to jārēķinās gan uzņēmējiem, gan privātpersonām. Tāpēc laikus jāpadomā, kādā statusā visizdevīgāk nākotnē veikt darījumus.

.NODOKĻI.
Būtiskākās izmaiņas nodokļu normatīvajos aktos Baltijā ekonomikas lejupslīdes laikā
Lai ekonomiskās lejupslīdes laikā nodrošinātu budžeta ieņēmumus, Baltijas valstu valdības ir veikušas vairākas būtiskas izmaiņas nodokļu normatīvajos aktos. Šajā rakstā aplūkosim būtiskākos grozījumus Lietuvas nodokļu normatīvajos aktos, kurus Lietuvas parlaments pieņēma 2008. gada decembra beigās un kuri stājās spēkā 2009. gada 1. janvārī. Savukārt turpmākajos rakstos apskatīsim nodokļu likumdošanas izmaiņas arī Igaunijā un Latvijā.