.LIKUMDOŠANA.
Nepieciešami grozījumi likumos par IIN un PVN, lai atbalstītu fizisko personu nodarbinātību
Situāciju Latvijā raksturo Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) publicētie dati par bezdarba pieaugumu – jūnijā bezdarbnieka statusu ieguvis 14 381 cilvēks, kas ir 719 ik darbdienu. Šobrīd reģistrētais bezdarbnieku skaits ir lielākais neatkarīgās Latvijas vēsturē.
Visiem šiem bezdarbniekiem ir jāatrod veids, kā pelnīt, lai izdzīvotu, kā pabarot savas ģimenes un atgūt finansiālo stabilitāti. Daudzi domā par sava biznesa sākšanu, jo neticams šķiet fakts, ka pēkšņi radīsies lieli uzņēmumi, rūpnīcas, kas varēs nodarbināt visus, kuri šobrīd zaudē darbu. Šis ir laiks, kad katrs var attīstīt savs prasmes un pašnodarbināties, jo nav īsti vairs uz ko gaidīt. Valstij šādos apstākļos būtu jānāk pretī cilvēkiem un jāatvieglo nodokļu administrēšanas prasības, lai cilvēkiem būtu daudz vieglāk pašiem par sevi parūpēties, neizdodot papildu līdzekļus, lai algotu grāmatvedi.

.GRĀMATVEDĪBA.
Latvijā sāk darbību sabiedriskās pārraudzības sistēma auditorpakalpojumu jomā
2009. gada 2. jūlijā Latvijā ir uzsākta Revīzijas konsultatīvās padomes (turpmāk – Padomes) darbība, tādējādi ieviešot ES direktīvā formulētos principus saistībā ar sabiedriskās pārraudzības sistēmas iedibināšanu un ieviešanu auditorpakalpojumu jomā. Revīzijas konsultatīvā padome ir izveidota saskaņā ar likuma „Par zvērinātiem revidentiem” prasībām; tās sastāvs ir apstiprināts ar Ministru kabineta 2008. gada 25. novembra rīkojumu. Padomes sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Latvijas Grāmatvežu asociācijas, Rīgas Fondu biržas, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas Darba devēju konfederācijas un no Latvijas Universitātes. Revīzijas konsultatīvās padomes darbības mērķis ir veicināt revīzijas pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu.
Par Revīzijas konsultatīvās padomes darbības būtību, funkcijām un uzdevumiem žurnāla Bilance redaktore VITA ZARIŅA vaicāja Revīzijas konsultatīvās padomes priekšsēdētājam, ekonomikas doktoram, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Grāmatvedības un audita katedras docentam ANDREJAM PONOMARJOVAM.

.LIKUMDOŠANA.
Spēkā stājušies grozījumi Maksātnespējas likumā
2009. gada 11. jūnijā Latvijas Republikas Saeima pieņēma likumu „Grozījumi Maksātnespējas likumā”, kurš 2009. gada 1. jūlijā stājās spēkā. Minētājā likumā ir 53 grozījumi (rakstā aptvertās izmaiņas Maksātnespējas likuma grozījumā nav izsmeļošas to lielā apjoma dēļ, bet skar būtiskākos grozījumus), kas ievieš būtiskas izmaiņas maksātnespējas tiesiskajā regulējumā.
Izmaiņas skārušas juridiskās personas maksātnespējas procesu, fiziskās personas maksātnespējas procesu, tiesiskās aizsardzības procesu. Ar grozījumu spēkā stāšanos tiesiskās aizsardzības procesā tiek ieviests jauns regulējums – ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. Raksta mērķis ir iepazīstināt komersantus un fiziskās personas ar Maksātnespējas likuma grozījumiem, kā arī Civilprocesa grozījumiem, kuri attiecas uz tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa lietām.

.UZŅĒMĒJDARBĪBA.
Nodokļu „raustīšana” rada neuzticamību un neprognozējamu vidi
Nodokļu politikas izmaiņas joprojām turpinās. Uzņēmējiem un iedzīvotājiem ir jārēķinās gan ar jauniem nodokļiem, gan, iespējams, „veco” nodokļu likmju pieaugumu arī turpmāk. Taču joprojām nav skaidrs, vai ar nodokļu likmju paaugstināšanu un jaunu ieviešanu valdība tikai mēģinās „aizbāzt” kārtējo valsts budžeta caurumu vai tomēr sadūšosies un mainīs fiskālo politiku pēc būtības, proti, atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām, un padomās arī par šobrīd būtiskāko – ekonomikas stimulēšanas pasākumiem.