.GRĀMATVEDĪBA.
Gada pārskati
Līdzīgi kā pārskatus un nodokļu deklarācijas, arī gada pārskatu veidlapas Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti ir sagatavojuši kvalitatīvai dokumentu skenēšanai piemērotā formā. Tādēļ šajā rakstā sniegts ieskats šajās veidlapās un to aizpildīšanās kārtībā. Likums "Par grāmatvedību" noteic, ka par katru pārskata gadu sastāda gada pārskatu. Latvijā reģistrētām komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kā arī Latvijā reģistrētām Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām un Eiropas komercsabiedrībām (turpmāk — sabiedrība) gada pārskata sagatavošanu un iesniegšanu reglamentē Gada pārskatu likums.

.LIKUMDOŠANA.
Darba līguma grozījumi, to mērķis un sekas
Šobrīd ekonomikā valdošā krīze skārusi teju vai visas jomas. Ekonomikas recesijas apstākļos diemžēl izmaiņām visvairāk ir pakļauts darba tirgus. Uzņēmumos tiek samazināts darbinieku skaits, darba laiks, darba samaksa un pat darba pienākumi. Šā raksta mērķis ir iepazīstināt darba devējus ar Darba likuma prasībām attiecībā uz darba līguma grozījumiem un iespējamo darba uzteikumu, ja vienošanās par darba līguma grozījumiem netiek panākta. Rakstā norādītas arī Darba likuma prasības, ja tiek samazināta darba samaksa.

.NODOKĻI.
Atliktais nodoklis
Ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums bieži vien ievērojami atšķiras no peļņas vai zaudējumiem pirms nodokļa peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Iemesls tam ir atšķirības starp to, kā tiek interpretēti atsevišķi darījumi vai notikumi nodokļu likumdošanā un finanšu grāmatvedībā. Finanšu pārskatā atspoguļotā peļņa pirms nodokļiem veido pamatu apliekamā ienākuma noteikšanai, taču, veicot peļņas korekcijas, saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" prasībām rodas peļņas un apliekamā ienākuma starpības.

.LIKUMDOŠANA.
Elektronisks nodokļa rēķins
Cenšoties efektivizēt un optimizēt darbību, kā arī atvieglot informācijas apriti, pēdējo gadu laikā daudzi uzņēmumi ir sākuši lietot un izsūtīt sadarbības partneriem un klientiem elektroniski sagatavotus pievienotās vērtības nodokļa rēķinus. Interpretācijas par elektroniska nodokļa rēķina formu ir dažādas un biežāk lietotā no tām ir elektroniski sagatavots, papīra formā izdrukāts un nosūtīts nodokļa rēķins, kurā ietverta šāda frāze: "Rēķins sagatavots elektroniski un derīgs bez paraksta." Kādas prasības tiek izvirzītas elektroniskam nodokļa rēķinam? Kādas prasības elektroniskam nodokļa rēķinam jāizpilda, lai to varētu izmantot par attaisnojuma dokumentu?