.FINANSES.
Darba kapitāla pārvaldība
Finansiāli smagos apstākļos, kad uzņēmumiem ir nepieciešami naudas līdzekļi, darba kapitālam vajadzētu pievērst pastāvīgu uzmanību, jo uzņēmumu savstarpējie parādi palielinās un norēķinu periodi pagarinās. Tāpat svarīgi izprast darba kapitāla nozīmi uzņēmuma darbības nodrošināšanā. Ar darba kapitāla palīdzību var novērtē kā uzņēmuma darbības efektivitāti, tā arī īstermiņa “veselību” jeb maksātspēju, tas sniedz informāciju investoriem par uzņēmuma operatīvo darbību. Naudu, kas ieguldīta krājumos, nevar izmantot, lai norēķinātos par saistībām. Darba kapitāls tiek izteikts kā naudas līdzekļi, kas iesaistīti krājumos un debitoru parādi mīnus kreditoru parādi:

.GRĀMATVEDĪBA.
Pārskats par numurēto un VID teritoriālajā iestādē reģistrēto kvīšu izlietojumu
Iepriekšējā rakstā stāstījām par kārtību, kādā sagatavo un iesniedz pārskatu par pavadzīmju numuru izlietojumu. Savukārt šoreiz skaidrosim kārtību, kādā sagatavojami pārskati par numurēto un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālajā iestādē reģistrēto kvīšu (biļešu) izlietojumu. Viens no nodokļu maksātāju pienākumiem atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15. pantam ir reģistrēt nodokļus un citus maksājumus ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām. Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu (turpmāk – kases aparātu) lietošanas kārtību, lietotājus, darījumus apliecinošo dokumentu veidus un rekvizītus, lietotāju un apkalpojošo dienestu pienākumus, kā arī kārtību, kādā kases aparāti, to lietotāji un apkalpojošie dienesti reģistrējami Valsts ieņēmumu dienesta vienotajā datu bāzē (reģistrā) nosaka saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 28.¹ panta piekto daļu izdotie Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumi Nr. 282 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība" (turpmāk – Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumi Nr. 282).

.FINANSES.
Eiro ieviešanas termiņš joprojām neskaidrs
Latvijas Banka 7. oktobrī organizēja gadskārtējo tautsaimniecības konferenci, kuras temats šoreiz bija "Reālā konverģence ceļā uz eiro ieviešanu – pieredze un perspektīvas". Konferencē kā prioritāri tika izvirzīti divi aspekti – Māstrihtas kritēriju izpildīšana, lai Latvijā varētu ieviest eiro, kā arī produktivitātes jeb darba ražīguma paaugstināšanas nepieciešamība, īpašu akcentu šajā jomā liekot uz zināšanu ekonomiku un inovācijām. Vienlaikus jāsecina – lai arī Latvijas Banka jau kuro gadu aicina oficiāli noteikt termiņu, kurā Latvijai jācenšas ieviest eiro, līdz šim valdības līmenī tas nav izdarīts, jo, visticamāk, nav pārliecības par Latvijas spēju izpildīt visus noteiktos priekšnosacījumus.

.LIKUMDOŠANA.
Darba līgumos būs jānorāda amatam nepieciešamais valsts valodas zināšanu apjoms
23. oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja grozījumus Darba likumā, kas paredz iekļaut Darba likumā normu, kas nosaka, ka darba līgumā papildus darbinieka arodam, amatam, specialitātei atbilstoši Profesiju klasifikatoram vai vispārīgā nolīgtā darba raksturojumam būs jānorāda arī nepieciešamais valsts valodas zināšanas prasmes līmenis un pakāpe. Noteikumi par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību nosaka, ka darba devējam saskaņā ar Profesiju klasifikatoru ir pienākums veidot savas organizācijas amatu un profesiju sarakstu, nosakot attiecīgajiem amatiem un profesijām nepieciešamos valsts valodas prasmes līmeņus un pakāpes.