LID
 
Bilances 6. (186.) nr., kas iznāk 15. martā, varat lasīt

.PROCESI .
Valsts ieņēmumu dienests ceļā uz pilnīgu elektronisko vidi
Valsts ieņēmumu dienests kopš dibināšanas ir piedzīvojis daudzas izmaiņas, turklāt pēdējos gados nodokļu administrācijas vadības mērķis ir lauzt sen izveidojušos priekšstatu, ka tā prioritāte ir sodīt, nevis palīdzēt un konsultēt. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors DZINTARS JAKĀNS sarunā ar Bilances redaktoru Guntaru Gūti uzsvēra, ka ieņēmumu dienesta prioritātes arī šogad būs darbības efektivitātes paaugstināšana, turpinot ceļu uz vienu no būtiskākajiem mērķiem – pilnībā pāriet uz iesniedzamo dokumentu apriti tikai elektroniskā veidā, lai padarītu nodokļu maksātāju dzīvi vienkāršāku.
Intervijā uzzināsiet, kā VID novērst likumu dažādas interpretācijas, kāpēc nodokļu maksātāji kūtri izmanto EDS, kādi vēl jauninājumi paredzami ieņēmumu dienesta darbībā 2008. gadā.

.GADA PĀRSKATI.
Ko pauž zvērināta revidenta ziņojums

Atbilstoši Gada pārskatu likuma 62. panta pirmajai daļai zvērināts (neatkarīgs) revidents pārbauda kapitālsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, Latvijā reģistrētas Eiropas kooperatīvās sabiedrības un Eiropas komercsabiedrības gada pārskatu, ja sabiedrība pārsniedz Gada pārskatu likuma 54. panta otrajā daļā minētos kritērijus.
Gada pārskata revīzijas rezultāts ir zvērināta (neatkarīga) revidenta ziņojums, kurā tiek sniegts atzinums par gada pārskata atbilstību izvēlētai ziņošanas bāzei.
Šajā rakstā aplūkoti zvērināta revidenta ziņojuma veidi, to sniegšanas apstākļi un nozīme, kā arī izskaidrota šajā īpašajā dokumentā iekļautā informācija, kas ir svarīga uzņēmumu īpašniekiem, grāmatvežiem, kā arī citiem šīs informācijas lietotājiem.

.AKTUALITĀTE .
Nodokļu sodu sistēmas sakārtošana turpinās

Ar 2006. gada 26. oktobrī veiktajiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” tika uzsākta nodokļu sodu sistēmas reforma. Sistēmas pilnveidošana turpinās, par ko liecina vairākkārtējie grozījumi gan šajā likumā, novēršot atklātās pretrunas un nepilnības likuma regulējumos un papildinot ar jaunām atbildības normām, gan arī grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” attiecībā uz sodu vienveidīgu piemērošanu arī par šā likuma normu pārkāpumiem.
Šajā rakstā uzmanība pievērsta grozījumiem, kas veikti likumā “Par nodokļiem un nodevām” (izsludināti šā gada 19. februārī, stājās spēkā 4. martā) un likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” (izsludināti šā gada 12. februārī, stājās spēkā 26. februārī).
Par minētajiem jautājumiem skaidrojums sniegts vēl citā rakstā – “Soda naudas diferencēšana vērtējama pozitīvi”.

.LIKUMDOŠANA.
Uzņēmumu ienākuma nodoklis - atšķirīgi nosacījumi procentu maksājumu atskaitīšanai

Atbilstoši grozījumiem likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6.4 pantā par kredīta procentiem, ja aizdevums saņemts no nerezidenta, attiecīgais uzņēmums ir mazāk labvēlīgā finanšu situācijā nekā uzņēmums, kas aizņēmies no Latvijas Republikas rezidenta. Nelabvēlīgākā situācijā ir arī kredīta sniedzēji - citā Eiropas dalībvalstī reģistrēti uzņēmumi, kuru pakalpojumu sniegšana un kapitāla aprite ir ierobežota. Tādējādi rodas jautājums: vai LR likums nodrošina ES primārajā tiesību aktā - Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā - deklarēto nediskrimināciju pilsonības dēļ?
Kā jau iepriekš esam rakstījuši, aizpildot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par 2007. gadu, procentu maksājumu ierobežojums un attiecīgi neatskaitāmo procentu apmērs nav jāaprēķina procentiem par kredītiem, kuri saņemti no rezidentiem, tostarp maksājumiem par kredītiem, līzinga pakalpojumiem. Savukārt paliek spēkā procentu maksājumu ierobežojums darījumos ar nerezidentiem, izņemot procentu maksājumus ES reģistrētām kredītiestādēm.

.SKAIDROJUMI.
Nekustamā īpašuma uzskaite sabiedrībās

Šajā rakstā aplūkoti praksē biežāk sastopami un grāmatvežiem neskaidri nekustamā īpašuma uzskaites un nodokļu jautājumi, piemēram, kas jāiekļauj grāmatvedības organizācijas dokumentos par nekustamā īpašuma uzskaiti, kādas ir nekustamā īpašuma grupas pēc to ieguldīšanas mērķa, kā noteikt un mainīt lietderīgās izmantošanas laiku, kas ietilpst iegādes pašizmaksā un kas – ražošanas pašizmaksā, kādas izmaksas palielina īpašuma vērtību.

.Numurā.    
  • Kapitālsabiedrības īpašnieks – vienlaikus grāmatvedis, kasieris un norēķinu persona
  • Mazvērtīgā inventāra uzskaite
  • Priekšrocības uzņēmējiem – muitas nodokļa atcelšana un kvotu piemērošana
  • Grozījumi normatīvajos aktos
  • Jautājumi-atbildes
| PAR ŽURNĀLU | REDAKCIJA | IEGĀDE | REKLĀMA | KONTAKTI |
| BILANCES SEMINĀRI |
| UZ SĀKUMU |


© Lietišķās informācijas dienests 2005

     REKVIZĪTI
     PIEGĀDE