BILANCE


 PAR ŽURNĀLU
 REDAKCIJA
 IEGADE
 REKLĀMA
 KONTAKTI
 NODERĪGAS SAITES
 BILANCES ARHĪVS


	Bilances 5. (185.) nr., kas iznāk 1. martā, varat lasīt .GRĀMATVEDĪBAS POLITIKA . Aktualitātes grāmatvedības uzskaitē budžeta iestādēs un pašvaldībās 2008. gadā 2007. gada 4. decembrī valdība pieņēma grozījumus budžeta iestādēm, arī pašvaldībām, divos būtiskos normatīvajos aktos – MK 2005. gada 15. novembra noteikumos Nr. 867 “Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” un MK 2005. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 440 “Noteikumi par budžeta iestāžu pamatlīdzekļu nolietojuma normām un pielietošanas nosacījumiem”, kuri stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī. Lai šā gada nogalē nerastos problēmas, budžeta iestādēm un pašvaldībām minētās izmaiņas ir jāatspoguļo savā grāmatvedības politikā un nolikumā par grāmatvedības uzskaiti. Jāuzsver, ka normatīvais akts nosaka arī vienotu budžeta iestāžu bilances aktīvu un pasīvu iedalījumu saskaņā ar grāmatvedības kontu plānu un skaidro aktīvu un pasīvu atzīšanu konkrētā grāmatvedības kontā. Ir papildināts kontu plāns, detalizēti atsevišķi konti un sniegti attiecīgi skaidrojumi, un attiecīgās izmaiņas ir apkopotas un atspoguļotas tabulā. Tāpat rakstā atradīsiet izsmeļošu skaidrojumu par MK noteikumu jaunajiem punktiem.

.GADA PĀRSKATI.
Krājumu novērtēšana gada pārskata vajadzībām un nocenošana gada laikā

Rakstā uzmanība pievērsta krājumu novērtēšanai gada pārskata vajadzībām un to nocenošanai gada laikā. Tas ir aktuāli sakarā ar Latvijas grāmatvedības standarta Nr. 8 “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi” 5. punktā noteikto, ka aktīvu vērtības samazināšanās ir aktīvu vērtības korekcijas (nevis uzkrājumi, kā varētu šķist), kuras, tāpat kā pamatlīdzekļu nolietojums, bilancē nav uzrādāmas, proti, aktīvi bilancē uzrādāmi neto vērtībā.
Jāpiebilst, doma par to, ka krājumi gada pārskatā, iespējams, būs jāuzrāda, novērtēti zemāk par to uzskaites vērtību (zemāk par pašizmaksu), ienāk prātā, veicot inventarizāciju, ja tiek konstatēts krājumu gausais apgrozījums tirgus cenas pazemināšanās, sezonalitātes un citu iemeslu dēļ. Piemēram, uzskaitē ir krājumi, kuru uzskaites vērtība (vai pašizmaksa) ir Ls 10, tomēr taksācijas periodā daļa no tiem pārdota tikai par Ls 7. Tādējādi krājumu samazinātā cena (līdz reālajai pārdošanas cenai) tiek uzskatīta par pārdodamās preces tirgus vērtību konkrētajā brīdī. Taksācijas perioda ietvaros tā ir krājumu nocenošana līdz iespējamai pārdošanas cenai.
Rakstā aplūkots nosacīts piemērs ar grāmatojumiem un atspoguļojumu UIN deklarācijā.

.ATGRIEŽOTIES PIE PUBLICĒTĀ .
Tieslietu ministrija: bija laiks sagatavoties prasību izpildei

Bilances šā gada 4. (184.) nr. bija publicēti vairāki viedokļi par Gada pārskatu likuma divu normu - 45. panta sestās daļas un 53.¹ panta - spēkā stāšanos jeb piemērošanu attiecīgajiem gada pārskatiem. Neskaidrības radās tāpēc, ka likuma Pārejas noteikumu 8. punktā nebija norādes, uz kuriem pārskata periodiem minētās normas attiecināmas. Šajā sakarā mums bija svarīgi uzzināt Tieslietu ministrijas skaidrojumu, ko piedāvājam lasītāju uzmanībai.

.NODOKĻI.
PVN piemērošana reklāmas un reprezentācijas izdevumiem

Atsaucoties uz lasītāju lūgumu, rakstā uzmanība pievērsta PVN piemērošanas aspektiem attiecībā uz reklāmas un reprezentācijas izdevumiem. Vai no reprezentācijas izdevumiem drīkst atskaitīt priekšnodokli? Kā nošķirt reklāmas un reprezentācijas izdevumus, un kā vienus un otrus uzrāda PVN deklarācijā? Kā noformējami dokumenti par reprezentācijas pasākumiem un reprezentācijas priekšmetu izgatavošanu?
Ņemot vērā atšķirīgu priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību reklāmas un reprezentācijas izdevumiem (par precēm un pakalpojumiem reklāmas pasākumu nodrošināšanai priekšnodoklis atskaitāms pilnā apmērā, bet reprezentācijas vajadzībām – tikai 60% apmērā), nenoliedzami svarīga ir dokumentu noformēšanas kārtība. Uzņēmuma rīcībā jābūt dokumentiem, kas nepārprotami nosaka, kuras preces un pakalpojumi tika izmantoti reklāmas pasākumu nodrošināšanai un kuri – reprezentācijas vajadzībām.

.TIESVEDĪBA.
Cik saistoši Latvijai ir Eiropas Kopienas tiesas spriedumi?

Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijai kā tās dalībvalstij, tostarp arī nodokļu administrācijai - Valsts ieņēmumu dienestam, ir pienākums ievērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma noteikumus. Šā līguma 189. pants (249. pants līguma konsolidētajā redakcijā) nosaka, ka direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo mērķi, bet ļauj šo valstu varasiestādēm noteikt tā sasniegšanas formas un metodes.
Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam kā Eiropas Savienības dalībvalsts iestādei, skaidrojot likuma normu piemērošanu, ir nācis klāt papildu pienākums – savos skaidrojumos ievērot Eiropas Savienības direktīvu interpretāciju. Tā ir atrodama gan direktīvu komentāros, gan Eiropas Kopienu tiesas spriedumos.
Kā izprast jēdzienu „nodrošināt direktīvas mērķa sasniegšanu”, un kam par to būtu jāuzņemas atbildība?

.Numurā.
Turpinām pilnveidot nodokļu un nodevu “jumta” likumu Vai nekustamā īpašuma nodokļa likmes jādiferencē?	Viedokļi par slimības naudas sadalījumu starp darba devēju un valsti Uzkrāšanas skarbā realitāte	Cilvēkam nepiemērots darbs vai darbam nepiemērots cilvēks? Jautājumi-atbildes

IEGĀDES NOTEIKUMI

REKVIZĪTI

PIEGĀDE

BILANCES ARHĪVS