LID
 
.VIEDOKLIS.
Nodokļu maksātājiem nav jākreditē valsts
Jūnija beigās Ministru kabinets skatīja Finanšu ministrijas ierosinājumu samazināt nekustamā īpašuma nodokļa sloga pieaugumu reālo latu izteiksmē, lai novērstu tā palielināšanos gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Nenoliedzami, ir vajadzīgi kādi ierobežojumi attiecībā uz maksājumu pieaugumu, taču ir arī jāsaprot tirgus mainība un jāizvērtē nodokļa likmes korektums pret īpašuma vērtību.
Nekustamā īpašuma nodokļa jomas speciālists uzskata, ka tirgus ekonomikas apstākļos, kad vienu dienu tirgus cenas un apgrozījumi aug, bet citu dienu krīt, nekustamā īpašuma nodokļa politikai jābūt izstrādātai pēc vienoti nemainīgiem principiem. Tāpēc apsveicama būtu likumā noteiktās vienotās likmes samazināšana, bet ne maksājuma pieauguma ierobežošana. Kādi tirgus nosacījumi to diktē – uzzināsiet, izlasot rakstu.

.NODOKĻI.
Rezidentu ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas – izmaiņas aplikšanā ar nodokļiem
Pretinflācijas apkarošanas plāna ietvaros ir pieņemti un šā gada 12. jūnijā stājās spēkā grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Kā jau vairākkārt minēts, ar šiem grozījumiem likumos tiek paplašināta nodokļu uzlikšana ienākumam no nekustamā īpašuma atsavināšanas. Jāņem vērā, ka grozījumi IIN likumā skar gan rezidentus, gan nerezidentus.
Šajā rakstā īsumā aplūkota izmaiņu ietekme uz nodokļu maksātājiem - rezidentiem, atsevišķas nodokļu aplikšanas nianses un ieskicētas iespējamās neskaidrības.

.NODOKĻI.
Dabas resursu nodoklis – papildu pienākumi uzņēmumiem
Gandrīz vienlaikus ir pieņemti un stājušies spēkā divi Ministru kabineta noteikumi: Nr. 404 „Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļaujas” un Nr. 437 „Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm”.
Jaunie noteikumi ir detalizētāki un paredz papildu pienākumus gan uzņēmumiem, kuri paši apsaimnieko videi kaitīgās preces, gan arī tiem, kuri to uzticējuši specializētiem apsaimniekošanas uzņēmumiem. Rakstā uzzināsiet, kādi ir apsaimniekotāju pienākumi, kādas prasības izvirzītas apsaimniekošanas plānam, kas jauns pārskatu iesniegšanā u.c. jaunumus.
Jāpiebilst, ka žurnālā atrodami arī VID informatīvie materiāli par abiem MK noteikumiem.

.GRĀMATVEDĪBAS STANDARTI.
LGS Nr. 7 “Pamatlīdzekļi” – viens no būtiskākajiem grāmatvedības normatīvajiem dokumentiem
Normatīvie akti, kas uzņēmumam obligāti jāpiemēro atbilstošas grāmatvedības uzskaites politikas izstrādāšanai un informācijas uzrādīšanai finanšu pārskatos, ir Latvijas grāmatvedības standarti. Viens no būtiskākajiem standartiem ir LGS Nr. 7 „Pamatlīdzekļi”. Bilancē šim standartam bijušas veltītas vairākas publikācijas, piemēram, Maijas Grebenko raksts „Pamatlīdzekļu uzskaite, to nolietojums un jaunas prasības likumdošanā” (2006. gada 22. (154.) nr.) un Neldas Janovičas raksts „Aktuālais pamatlīdzekļu uzskaitē finanšu grāmatvedībā un nodokļu vajadzībām”(2007. gada 6. (162.) nr.).
Šajā rakstā papildus skaidroti gan iepriekš minētie jautājumi, gan arī sniegti skaidrojumi par citiem standartā iekļautiem mazāk zināmiem vai praksē nepamatoti ignorētiem pamatlīdzekļu uzskaites jautājumiem.

.PROCESI.
Uzņēmējdarbība nav neiespējama, bet nav arī salda
Ar katru gadu palielinās to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri, gan savu mērķu vadīti, gan arī apstākļu spiesti, sāk nopietni apsvērt iespēju uzsākt savu uzņēmējdarbību. Salīdzinot ar deviņdesmito gadu sākumu, patlaban Latvijā to darīt ir daudz sarežģītāk, tomēr tas nav neiespējami. Diemžēl viens no šķēršļiem sava biznesa uzsākšanai var būt nepietiekams finanšu apjoms. Turklāt nupat secināts, ka uzņēmējdarbības uzsākšanai nepieciešamās izmaksas 2006. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu ir būtiski palielinājušās un grūti prognozēt, vai tās neturpinās strauji pieaugt arī 2007. gadā. Kā galvenie izmaksu pieauguma iemesli tiek minēta gan uzņēmēju iesaistīšanās ambiciozākos projektos, gan arī augstā inflācija un darbaspēka izmaksu palielinājums. Šādi secinājumi gūti Uzņēmējdarbības globālajā monitoringā (Global Enterpreneurship Monitor – GEM), ko Latvijā jau otro gadu īstenoja Rīgas Ekonomikas augstskola sadarbībā ar TeliaSonera institūtu. Diemžēl pētījums ļauj izdarīt vēl vienu secinājumu: tieši vienā no būtiskākajiem uzņēmējdarbības posmiem – uzņēmuma izveides periodā – topošie Latvijas uzņēmēji vismazāk paļaujas uz valsts atbalstu. Pat neraugoties uz daudzajām valdības radītajām uzņēmējdarbības atbalsta programmām, valsts ir gandrīz vai pēdējais posms, pie kā jaunais uzņēmējs vēršas pēc palīdzības.

.Numurā.    
  • Kā aizsargāt savu preču zīmi. Biežāk uzdotie jautājumi par preču zīmēm
  • Kas ir civilizēts inkaso?
  • Strīdīgi jautājumi Darba likuma normu piemērošanā – atvaļinājuma kompensācija, darba attiecības izbeidzot pārbaudes laikā
  • Jautājums-atbilde – preču pavadzīmes-rēķina noformēšana nomas gadījumā
  • Laiks atpūtai – vidzemnieku pīpeņu vainags
| PAR ŽURNĀLU | REDAKCIJA | IEGĀDE | REKLĀMA | KONTAKTI |
| BILANCES SEMINĀRI |
| UZ SĀKUMU |


© Lietišķās informācijas dienests 2005