LID
 
.AKTUALITĀTE.
Nebaidīsimies no nodokļiem!
Tā vietā, lai pārlieku uztrauktos par sagaidāmajām krīzēm vai augsto inflāciju, būtu pēdējais laiks sākt domāt par izglītības, tehnoloģiju attīstību un eksporta veicināšanas plānu, uzskata SIA Primekss valdes priekšsēdētājs, uzņēmumu pārvaldības maģistrs JĀNIS OŠLEJS. Viņš arī rosina nopietni diskutēt par iespēju paaugstināt nodokļus, piebilstot, ka nevaram prasīt labus autoceļus, ja negribam par to adekvāti maksāt.
Uzņēmums Primekss, kas dibināts 1997. gadā un strādā ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā un Somijā, ieguva pirmo vietu konkursā “Eksporta gada balva 2005” kategorijā “Produkts/pakalpojums ar straujāko eksporta pieaugumu”. Bilance uzklausīja Jāņa Ošleja viedokli par pretinflācijas plāna efektivitāti un valsts politiku nodokļu sistēmā un eksporta veicināšanā.

.SKAIDROJUMI.
Individuālo uzņēmēju finanšu pārskatu sagatavošanu reglamentē jauni noteikumi
MK 2007. gada 8. maijā izdeva jaunus noteikumus Nr. 301 „Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem”, kas reglamentē individuālo uzņēmēju finanšu pārskatu saturu, sagatavošanas un iesniegšanas kārtību, sākot ar 2007. pārskata gadu.
Līdz šim individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kas kārto divkāršā ieraksta grāmatvedību, gatavoja gada pārskatu, kas atbilstoši likuma „Par grāmatvedību” 13. pantam sastāvēja no finanšu pārskata daļas (bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina un pielikuma) un vadības ziņojuma par uzņēmuma attīstību pārskata gadā. Tagad iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja finanšu pārskats kļuvis mazāk apjomīgs satura ziņā, jo sastāv tikai no divām sastāvdaļām: bilances un ieņēmumu un izdevumu pārskata.
Rakstā, izmantojot praktiskus piemērus, aplūkoti tikai tie jautājumi, kas varētu radīt neskaidrības, praksē piemērojot jaunos noteikumus, t.i., jautājumi, kas iepriekš netika pietiekami reglamentēti.
Žurnālā atradīsiet arī VID informatīvo materiālu par individuālo komersantu finanšu pārskatu saturu.

.SKAIDROJUMI.
Mazvērtīgā inventāra uzskaite
Veicot sabiedrību gada pārskatu revīzijas, ir nācies pārliecināties, ka nereti kļūdas tiek pieļautas mazvērtīgo priekšmetu jeb mazvērtīgā inventāra grāmatvedības uzskaitē un to atspoguļošanā finanšu pārskatos. Sabiedrībās izmantotā mazvērtīgā inventāra uzskaites politika bieži vien nav ekonomiski pamatota – tā ir aizgūta no citām sabiedrībām vai arī izstrādāta, pamatojoties uz kaut kur izlasītu metodoloģiju, to neizanalizējot. Grāmatvedības uzskaites metodika, kas ir pareiza un laba vienai sabiedrībai, var pavisam nederēt citai. Vēl vairāk – metodika, kas konkrētai sabiedrībai ir bijusi piemērota pagātnē, var būt pilnīgi nederīga pašlaik. Grāmatveža profesija ir radoša profesija, un, ja grāmatvedis tikai kopē citu idejas, profesijas izvēle acīmredzot ir bijusi kļūdaina.
Rakstā skaidrota mazvērtīgā inventāra klasificēšana, novērtēšanas pieejas un attiecināšana uz izdevumiem, atspoguļošana finanšu pārskatos.

.IETEIKUMI.
Biznesa plāns – kā kompass ceļā
Kā jau minēts iepriekšējos rakstos, pirmā un visizplatītākā Latvijas biznesa plānu izstrādātāju kļūda ir tā, ka viņi šādu dokumentu tapšanā mēģina pilnībā izmantot Rietumu metodoloģiju, neadaptējot to Latvijas lietišķās vides specifikai un vajadzībām. Bieži vien šāda pieeja sagatavoto biznesa plānu padara nepārliecinošu, un tas nepiesaista potenciālos investorus idejas īstenošanai.
Raksta autori uzsver, ka investīciju projekta pievilcība ir atkarīga galvenokārt no spējas pierādīt prezentētā biznesa plāna izdevīgumu un dzīvotspēju, nevis no vispārīgā investīciju klimata novērtējuma Latvijā. Tātad biznesa plāna sadaļās vajadzētu iekļaut visu būtisko informāciju, ko būtu vērts zināt potenciālajam investoram.
Šajā rakstā turpinām aplūkot Latvijas apstākļiem piemērota biznesa plāna galvenās sastāvdaļas.

.UZŅĒMĒJDARBĪBA UN SABIEDRĪBA.
Vai korporatīvā sociālā atbildība ir labāka par labdarību?
Laika gaitā ir attīstījusies sociāli atbildīga uzņēmēju darbošanās, kas tagad ieguvusi apzīmējumu – korporatīvā sociālā atbildība. Vai tā nozīmē filantropiju, mecenātismu, labdarību, sponsorēšanu vai arī savas domāšanas ievirzīšanu plašākā – sociālās atbildības – gultnē, domājot ne tikai par palīdzību atsevišķiem cilvēkiem, bet arī par to, kā attīstīsies sabiedrība kopumā? Skaidrs ir viens: lai cik plaši mēs raudzītos uz labiem darbiem un sociāli atbildīgu rīcību, ir vērts iedziļināties gan definīcijās, gan reālajā dzīves situācijā kaut vai tāpēc, lai saprastu, ka konfekšu sauja bārabērnam nu nekādi nekompensēs ar rūpnieciskiem atkritumiem piedrazotu mežu vai kaitīgus darba apstākļus ražotnē.
Filantropija, mecenātisms, labdarība, sponsorēšana - korporatīvās sociālās atbildības līdzinieki, dubultnieki vai sastāvdaļas? Kur meklējamas sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības vēsturiskās saknes Latvijā, kā tas jāsaprot šodien un kas jādara vispirms, ja uzņēmums apzināti un mērķtiecīgi izvēlas darboties šādā virzienā? – atbildes uz šiem jautājumiem atradīsiet žurnāla rakstā.

.Numurā.    
  • VID informatīvais materiāls par grozījumiem likumos “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”
  • Neapliekamais minimums un minimālā alga 2008. gadā
  • Informācija par likumdošanas novitātēm
  • Kā nenozagt laiku sev un citiem
  • Ieņēmumu atzīšana un PVN piemērošana avansa gadījumā
  • Grozījumi normatīvajos aktos
| PAR ŽURNĀLU | REDAKCIJA | IEGĀDE | REKLĀMA | KONTAKTI |
| BILANCES SEMINĀRI |
| UZ SĀKUMU |


© Lietišķās informācijas dienests 2005