.UZŅĒMĒJDARBĪBA.
Biznesu vienkāršāk ir uzsākt nekā likvidēt
Visam kādreiz pienāk gals, un runā, ka biznesu ir daudz vienkāršāk reģistrēt nekā likvidēt. Šajā rakstā vispārējo tiesisko normu kontekstā aplūkots klasiskais komercdarbības izbeigšanas veids – uzņēmuma likvidācija jeb komercdarbības izbeigšana bez likvidējamā uzņēmuma tiesību un saistību nodošanas tiesību pārņēmējiem. Kapitālsabiedrību darbības izbeigšanas un likvidācijas tiesiskais pamats un kārtība ir noteikta dažādos likumos. Svarīgākie no tiem ir Komerclikums, likums „Par nodokļiem un nodevām”, kā arī likums „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”.

.SKAIDROJUMI.
Likvidējamas kapitālsabiedrības finanšu pārskata sastādīšana
Sagatavojot kapitālsabiedrības gada pārskatu, ir jāpiemēro Gada pārskatu likums un obligātie Latvijas grāmatvedības standarti. Tomēr likvidācijas sākuma un slēguma finanšu pārskatiem šo likumdošanas aktu prasības nav noteicošās, jo uzņēmuma aktīvu un saistību novērtēšanas principus nosaka Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 583 „Uzņēmuma mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšana grāmatvedībā un atspoguļošana finanšu pārskatos, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta”. Visas pārējās Gada pārskatu likuma un grāmatvedības standartu prasības paliek spēkā - likvidācijas sākuma un slēguma finanšu pārskati sastāv no tām pašām sastāvdaļām kā gada pārskats, proti, no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pašu kapitāla izmaiņu pārskata, vadības ziņojuma un pielikuma. Arī attiecībā uz informācijas atklāšanu ir jāievēro Gada pārskatu likumā un grāmatvedības standartos noteiktās prasības.

.TIESVEDĪBA.
Strīdīgi jautājumi Darba likuma normu piemērošanā. Par noilguma termiņu interpretāciju
Saskaņā ar Civillikuma 1895. pantu ”visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā“ Savukārt Darba likums nosaka, ka visi prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, noilgst divu gadu laikā, ja pašā Darba likumā nav noteikts īsāks noilguma termiņš. Tātad Darba likums šo vispārējo noilguma termiņu ir samazinājis līdz diviem gadiem. Tas nozīmē: ja darbinieks pēc diviem gadiem būs attapies, ka darba devējs viņam nav veicis piemaksu par virsstundu vai nakts darbu vai nav pareizi aprēķinājis un izmaksājis kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu vai atlaišanas pabalstu, būs iestājies noilgums un šādu prasību darbinieks vairs nevarēs celt.

.ĪPAŠS PIEDĀVĀJUMS BILANCES ABONENTIEM!.
Tematiskajās pārbaudēs un nodokļu auditos visbiežāk konstatētās nodokļu maksātāju kļūdas
Pielikumā VID Galvenās nodokļu pārvaldes speciālistes raksturo gan tematiskajās pārbaudēs, gan nodokļu auditos visbiežāk konstatētos nodokļu maksātāju pārkāpumus, turklāt, analizējot to būtību, tiek secināts, ka tie katru gadu atkārtojas. Attiecībā uz tematiskajām pārbaudēm analizētas raksturīgākās kļūdas mazumtirdzniecībā, grāmatvedības uzskaitē, darba devēju pārbaudēs, bet attiecībā uz auditiem raksturoti to veidi, kā arī sniegts 2006. gadā konstatēto pārkāpumu sīkāks apskats atsevišķi pa nodokļu veidiem. Turklāt rakstos konkrēti minētas arī attiecīgās nodokļu un grāmatvedības likumdošanas normas, kas jāievēro attiecīgajā jautājumā.