.GADA PĀRSKATI.
Kas mainījies konsolidēto gada pārskatu sastādīšanā
2006. gada 19. oktobrī Saeima pieņēma, un 22. novembrī stājās spēkā Konsolidēto gada pārskatu likums, kas aizstāj likumu „Par konsolidētajiem gada pārskatiem”, jo saistībā ar likuma normu precizēšanu un it īpaši terminoloģijas maiņu līdzšinējā likumā bija nepieciešams veikt daudz izmaiņu. Jaunajā likumā, salīdzinot ar iepriekšējo, ir iekļauti tikai nedaudzi būtiski jauninājumi konsolidēto gada pārskatu sagatavošanā. Piemēram, vairākas likuma normas tagad ir attiecināmas uz visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs reģistrētajām sabiedrībām, un ir iekļauti jauni noteikumi pārskata pielikumā atklājamai informācijai. Likumā nav paredzēti īpaši spēkā stāšanās noteikumi (izņēmums - 28. panta sestā, septītā un astotā daļa, kas stāsies spēkā 2008. gada 1. janvārī), tāpēc sabiedrību vadībai ir jāizlemj, vai Konsolidēto gada pārskatu likumu piemērot 2006. gada pārskatiem vai ar jaunu pārskata gadu. Tomēr par labāko praksi uzskatāma likuma piemērošana jau 2006. gada pārskata sagatavošanai.
Rakstā tiek izskatītas tikai precizētās vai no jauna iekļautās likuma normas.

.IETEIKUMI.
Kā profesionāli sastādīt biznesa plānu
Ļoti bieži tiek vaicāts: vai Latvijā sastādīts biznesa plāns būtiski atšķiras no attīstītākās Eiropas Savienības valstīs izstrādāta biznesa plāna, un vai Rietumos tapušās biznesa plānu tipveida formas ir pieņemamas mūsu valstij?
Ir pietiekami daudz iemeslu uzskatīt, ka Latvijā un attīstītākās Eiropas Savienības valstīs sastādīta biznesa plāna atšķirība ir saistīta ar lietišķās vides īpašībām. Tāpēc piedāvāt Latvijas uzņēmējiem piemērot rietumvalstu metodikas un pārējās receptes, kas nav adaptētas Latvijas tirgus īpatnībām, nozīmētu mācīt zivīm lidot.
Ar Rietumu biznesa plāniem ir saistīta vēl viena problēma. Piedāvājot atšķirīgas dokumentu struktūras, dažādas specifiskas analītiskās formas, biznesa plāna sastādīšanas metodiskajos materiālos parasti tiek apgalvots, ka piedāvātais variants ir piemērots jebkura projekta biznesa plāna izstrādāšanai. Tāpat varētu jautāt: kāpēc Rietumos, ja jau tur ir uzkrāta tik milzīga pieredze, neveido vienotu standartizētu formu visu veidu projektiem? Rietumu avoti nesniedz atbildi uz šo jautājumu, kaut gan tā tāpat ir zināma: nav un nemēdz būt universāli projekti un vienādi līdzekļu avoti, kā arī vienotas biznesa plāna formas.

.GRĀMATVEDĪBAS STANDARTI.
LGS Nr. 6 “Ieņēmumi” piemērojams no 2007. gada
Ministru kabinets 2006. gada 29. augustā apstiprināja grozījumus MK 18.10.2005. noteikumos Nr. 776 „Noteikumi par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem” (publicēti Latvijas Vēstnesī 1.09.2006.). Tie papildināti ar Latvijas grāmatvedības standartu Nr. 6 „Ieņēmumi”, kurš piemērojams finanšu pārskatiem un konsolidētajiem finanšu pārskatiem ar pārskata periodu, kas sākas 2007. gadā. Grāmatvežiem būtu jāpārskata ieņēmumu uzskaite savā uzņēmumā un jāpārliecinās, vai tā atbilst šā standarta prasībām.
Latvijas grāmatvedības standarts Nr. 6 „Ieņēmumi” nosaka kārtību, kādā uzskaita ieņēmumus no preču pārdošanas, pakalpojumu sniegšanas, kā arī no uzņēmuma aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentu, autoratlīdzību un dividenžu ieņēmumus.

.INFORMĀCIJA.
EKA lietošanu reglamentē jauni MK noteikumi
Pagājis pusgads, un Ministru kabinets 2. maijā atkal izdevis jaunus noteikumus Nr. 282 par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanu, kas piemērojami no šā gada 6. maija. Tas saistīts ar šā gada 1. janvārī spēkā stājušos likuma “Par nodokļiem un nodevām” 28.1 panta piekto daļu, saskaņā ar kuru jaunajā normatīvajā aktā ir noteikti ne vairs šo iekārtu tirgotāju un ekspertu pienākumi un reģistrācijas kārtība VID vienotajā datubāzē, bet gan to lietotāju un apkalpojošo dienestu pienākumi. Citas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējiem MK 17.10.2006. noteikumiem Nr. 850 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību un lietotāju, tirgotāju, apkalpojošo dienestu un ekspertu pienākumiem” nav veiktas.
Jaunajos noteikumos vairs nav noteikti kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu tirgotāju un ekspertu pienākumi un to reģistrācijas kārtība VID vienotajā datubāzē (reģistrā), citas būtiskas izmaiņas nav veiktas.