LID
 
.SKAIDROJUMI .
Nepieciešamās atļaujas, veicot ar dabas resursu nodokli apliekamās darbības
Nepieciešamās atļaujas, veicot ar dabas resursu nodokli apliekamās darbības Attīstoties ražošanai un veidojoties jauniem uzņēmumiem, vides aizsardzības jautājumi bieži vien nav uzņēmēju galveno prioritāšu sarakstā. Izņēmums - uzņēmumi, kuriem jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, jo pēc šā novērtējuma var atļaut vai aizliegt paredzētās darbības noteiktā vietā. Vides aizsardzības prasību izpilde visbiežāk tiek saistīta ar nepieciešamību maksāt dabas resursu nodokli, tomēr, ja uzņēmumu darbība rada ietekmi uz vidi, tostarp tiek izmantoti dabas resursi, ir jāievēro arī citas normatīvās prasības, proti, jāsaņem attiecīga atļauja jeb licence. Pienācīgi nenovērtējot šo atļauju saņemšanu un attiecoties pret to formāli, var tikt aizliegta vai ierobežota uzņēmuma darbība.
Kam nepieciešams saņemt atļauju?
Atļauja vai licence ir vajadzīga uzņēmumiem, kas veic dabas resursu ieguvi un/vai piesārņojuma novadīšanu vidē (nepieciešama A, B vai C kategorijas piesārņojošās darbības atļauja). Piesārņojošās darbības un to kritēriji ir norādīti MK 2002. gada 9. jūlija noteikumos Nr. 294 “Kārtība kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”.

.AKTUALITĀTE .
Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes 2007. gadā
Saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 19. decembrī pieņemtajiem noteikumiem Nr. 1029 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2007. gadā” nedaudz ir mainījušās sociālo iemaksu likmes atsevišķām maksātāju kategorijām (žurnālā ir ievietota tabula). Nemainīga likme ir palikusi vispārējā gadījumā, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem (darba devējs maksā 24,09% un darba ņēmējs – 9%).

.KOMENTĀRS .
Nodokļu sodu sistēmas sakārtošana ir jāturpina
2006. gada 26. oktobrī Saeima ir akceptējusi grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas pilnībā maina līdzšinējo nodokļu sodu aprēķināšanas un piemērošanas sistēmu. Grozījumi stājās spēkā šā gada 1. janvārī, bet par to praktisko piemērošanu vēl ir diezgan daudz neskaidrību.
Pirmām kārtām minētos grozījumus var uzskatīt tikai par nodokļu sodu sistēmas reformas pirmo posmu, jo darbs pie šīs sistēmas sakārtošanas ir jāturpina. Konkrētajos nodokļu likumos, piemēram, likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, noteiktie sodi vēl joprojām ir spēkā un tie būtiski atšķiras no jaunajiem sodiem, ko nosaka likums “Par nodokļiem un nodevām”, tāpēc turpmāk nepieciešams harmonizēt nodokļu sodu piemērošanu, par vienādiem pārkāpumiem nosakot vienādus sodus visiem nodokļu veidiem. Turklāt diskutējams ir jautājums par pašām audita lēmumu pieņemšanas procedūrām un nodokļu maksātāju ierobežotajām iespējām iesaistīties šajā procesā un tikt uzklausītiem vēl pirms galīgā lēmuma pieņemšanas.

.NEKLĀTIENES DISKUSIJA.
Kad viedokļi nesakrīt jeb Nokavējuma procenti nodokļu likumu prizmā
Parasti pirmā iepazīšanās ar likumiem un to grozījumiem notiek caur likuma burta sapratnes prizmu. Nodokļu maksātājs, lasot likumā rakstīto, vispirms cenšas noskaidrot, kā viņam jārīkojas, lai normatīvais dokuments netiktu pārkāpts.
Šajā publikācijā izteikti J. Ostaškova, K. Ketnera un Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta speciālistu viedokļi par nokavējuma procentiem un nodokļu aplikšanas jautājumiem. Taču neklātienes dikusijas ietvaros publicētais ir izvirzījis ļoti būtisku problēmu mūsdienu nodokļu tiesībās, un tā ir normatīvo aktu interpretācija un piemērošana. Un, lai gan tiesību normu interpretācijas principi ir definēti Administratīvā procesa likuma 17. pantā un tiek piemēroti praksē, šīs problēmas saknes ir saistītas ar nodokļu tiesību vietu tiesību sistēmā – vai finanšu tiesības ir vai nav atsevišķa tiesību nozare vai arī tā ir tikai apakšnozare. Neapšaubāmi ir tas, ka šādās strīdīgās situācijās, kad nesakrīt konsultantu viedokļi, vietā būtu nodokļu administrācijas nolēmums par to, kā ir piemērojamas attiecīgās normas.

.KREDĪTMENEDŽMENTS .
Kredītpārvaldes sistēma – izdzīvošanas nepieciešamība vai iespēja stiprināt savas tirgus pozīcijas?
Konkurences cīņa starp piegādātājiem aizvien saasinās – menedžeri izmanto visas iespējamās metodes un paņēmienus, lai palielinātu pārdošanas apjomus un pazeminātu kopējo izdevumu līmeni. Jautājums par kavētajiem debitoru maksājumiem ir īpaši svarīgs, jo no pircēju maksājumu disciplīnas ir atkarīgi naudas līdzekļu apjomi un to saņemšanas savlaicīgums, kā arī uzņēmuma darbotiesspēja kopumā. Labvēlīgi preču kredīta termiņi un apjomi ir viena no nozīmīgākajām metodēm cīņā par pircējiem, un pircējam parasti tiek nodrošināti vislabvēlīgākie nosacījumi kredīta apmaksai. Taču debitori maksāt nesteidzas, un debitoru maksājumu atgūšana nereti kļūst par visvājāko posmu piegādātāja darbā. Biznesu var iztēloties kā ķēdi, kurā ir stiprāki un vājāki posmi, un kopējā ķēdes izturība ir tieši atkarīga no vājākā ķēdes posma. No prakses zināms, ka debitoru kavēto maksājumu esamība ne tikai negatīvi ietekmē efektivitātes rādītājus, bet lielu pārdošanas apjomu gadījumos rada daudz nopietnākas sekas – bankrotu un izputēšanu. Šajā situācijā vājais posms uzņēmuma darbībā ir kredītpārvaldes sistēmas trūkums. Kā to izveidot un apvienot ar citiem posmiem vai nostiprināt?

.Numurā.    
  • Individuālā uzņēmuma īpašnieka sociālo iemaksu uzrādīšana gada ienākumu deklarācijā
  • Par PVN piemērošanu valsts pārvaldes (izpildvaras) funkcijām
  • Par pavadzīmēm ar VID piešķirtiem
| PAR ŽURNĀLU | REDAKCIJA | IEGĀDE | REKLĀMA | KONTAKTI |
| BILANCES SEMINĀRI |
| UZ SĀKUMU |


© Lietišķās informācijas dienests 2005


     REKVIZÄŖTI
     PIEGĀDE