. GRĀMATVEDĪBA .
Nozīmīgākās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti”
(turpinājums)
3. Citas izmaiņas un papildinājumi
3.1. Noteikumos precizēta uzkrājumu un iespējamo saistību uzskaite. Veicot noteikumos grozījumus, 146. punktā precizēta līdzšinējā uzkrājumu (bilances pasīva kontu grupas 4000 “Uzkrājumi” kontā 4200 “Uzkrājumi paredzamajām saistībām”) un iespējamo (nākotnes) saistību (atbilstošā kodā zembilancē) uzrādīšana iestādes finanšu pārskatā. Noteikumu pielikuma kontu plāna sadaļa “Zembilance” papildināta ar zembilances saistību detalizētu sadalījumu un visu posteņu kodiem informācijas klasificēšanai. Jāatgādina, ka uzkrājumi (bilances pasīva konti 4000 “Uzkrājumi”), izņemot uzkrājumus aktīvu vērtību korekcijām, ir paredzēti, lai segtu budžeta iestādes saistības, kuras attiecas uz pārskata gada vai iepriekšējo gadu iestādes darījumiem un pārskata sagatavošanas laikā ir pare-dzamas vai zināmas, bet kuru vērtība vai konkrētu saistību rašanās vai segšanas datums nav precīzi zināms. Piemēram, pārskata perioda beigās zināms, ka budžeta iestādei nelabvēlīga tiesas lēmuma rezultātā nākamajā pārskata periodā iestāsies saistības, kuru apmēru iespējams ticami novērtēt, veicot aplēsi. Uzskaitē atzīst uzkrājumus kontā 4200 “Uzkrājumi paredzamajām saistībām” un pārējos izdevumus.

. FINANSES .
Eiropas valstu pensiju sistēmu pieredze
(turpinājums no Nr.13/14 (265/266))

Kopš 1960. gada vidējais dzīves ilgums Eiropā ir palielinājies par 8 gadiem, un 2050. gadā vidējais eiropietis varētu dzīvot jau pat vēl par 5 gadiem ilgāk. Minētā rezultātā Eiropā ievērojami palielināsies pensionāru skaits vecumā no 80 līdz 90 gadiem. Mainot nodarbinātības un pensionēšanās politiku, šo fenomenu ir iespējams īslaicīgi kompensēt. Ja to izdosies realizēt, Eiropas Komisijas prognozē, ka kopējais nodarbināto personu skaits vecajās ES dalībvalstīs turpinās palielināties līdz pat apmēram 2017. gadam. Tas tiks realizēts, veicinot sieviešu nodarbinātību, kā arī ievērojami palielinot gados vecāku (55 – 64 gadu vecu) strādājošo nodarbinātības līmeni. Ja izdosies ieviest šos divus pasākumus, sabiedrības novecošanās sekas vēl nebūs iespējams izjust. Tomēr pat kopējā nodarbinātības līmeņa paaugstināšana līdz 70% no visiem Kopienā dzīvojošajiem (šāds uzstādījums noteikts Lisabonas stratēģijā) var radīt tikai īslaicīgu atspaidu – izmaiņas Eiropas demogrāfijā neglābjami mūs novedīs pie tā, ka kopējais Kopienā nodarbināto skaits līdz 2050. gadam samazināsies par 30 miljoniem.

. LASĪTĀJU ROSINĀTS TEMATS .
UIN piemērošana maksājumiem nerezidentiem par blakustiesībām
UIN piemērošana lielā mērā ir atkarīga no darījuma būtības, respektīvi, par ko tieši nerezidentiem maksā Latvijas uzņēmums. Kā tika pieminēts jautājumā un kā arī ir apstiprinājis Valsts ieņēmumu dienests, ja maksājums ir par tehnisku pakalpojumu, piemēram, pieslēguma nodrošināšanu, tas nav ieturamā nodokļa objekts. Tomēr, visticamāk, nerezidenti dod tiesības Latvijas uzņēmumam retranslēt kādas programmas, respektīvi, tie realizē savas blakustiesības. Tā kā mūsu rīcībā nebija sadarbības līgumu, sniedzu vispārīgu pārskatu par UIN piemērošanu maksājumiem nerezidentiem par blakustiesībām.